KAS IR LOMU SPĒLE

Lomu spēļu nosaukums (abriviatūra – LARP) radies no angļu valodas Live Action Role Playing Games, kas lielā mērā izsaka to būtību. Tā ir spēle. Spēle, kurā cilvēki reālā laikā un reālā telpā izspēlē jeb realitātē piedzīvo (!) esību un notikumus nereālā pasaulē (fantāzijas spēles) vai kādā cilvēces vēstures posmā (vēsturiskās spēles).

Lomu spēle nav teātris. Tajā nav scenārija, tikai noteikumi, notikumi nav iestudēti vai iepriekš zināmi, un neviens nezin, kāda būs spēles gaita, kādi tajā izvērtīsies notikumi un ar ko tas beigsies. Tas ir atkarīgs no spēlētājiem, no tā kā un ko viņi atvēlētajā laikā izspēlēs.

Spēli organizē un vada meistari. Viņi arī izveido spēles pasauli un izstrādā spēles noteikumus. Spēlē meistari pārrauga spēles gaitu, kontrolē noteikumu ievērošanu, un nepieciešamības gadījumā arī ietekmē spēles gaitu, radot spēlē kādus notikumus, piemēram, dodot spēlētājiem īpašus uzdevumus (kvestus), laižot spēlē mītiskus vai pārdabiskus tēlus (to lomu pilda tā saucamie spēles tehniķi), vai izsludinot kādu kataklizmu.

Spēles notiek gan telpās („kabineta” spēles), gan brīvā dabā (brīvdabas spēles). Spēlētāju skaits svārstās no dažiem desmitiem līdz vairākiem tūkstošiem, un ir atkarīgs no spēles veida un rakstura.

Spēles mērķi.

* Gūt izjūtas un emocijas, ar kurām cilvēks savā ikdienas dzīvē nesastopas. Piemēram, kā ir būt karalim, vai tieši otrādi – gūsteknim, kā jūtas karavadonis, uzvarot kauju, vai spiegs, kad tiek atklāts, u.t.t. Piedzīvot dēkas.

* Atslēgties no ikdienas, nedomāt par rūpēm un problēmām, nokļūt „citā laikā”.

* Gūt jaunu pieredzi par apkārtējo pasauli, un arī labāk iepazīt sevi pašu.

* Saturīgi un jautri izklaidēties.

Kā top spēle.

* Meistaru grupa vienojas par kopīgu spēles veidošanu, izveido vai adaptē spēles pasauli (laiku, teritorijas, rases, tautas, reliģijas, to savstarpējās politiskās, reliģiskās, ekonomiskās un sociālās attiecības), izstrādā spēles noteikumus un izveido „lomu tīklu”, proti, spēlē paredzēto svarīgāko lomu sarakstu, izvēlas spēles norises vietu – „poligonu”, jeb ēkas un teritorijas, kur notiks spēle.

* Meistari izvieto interneta mājas lapā spēles pasaules aprakstu, spēles noteikumus un lomu tīklu, un publiski izsludina pieteikšanos uz spēli.

Kā pieteikt dalību spēlē.

* Iepazīties interneta mājas lapā ar spēles pasaules aprakstu, spēles noteikumiem un lomu tīklu.

* Izvēlēties sev lomu no meistaru piedāvātā lomu tīkla vai izveidot pašam savu lomu, atbilstoši spēles pasaulei un noteikumiem.

* Nosūtīt meistariem pieteikumu dalībai spēlē – atbilstoši interneta mājas lapā norādītajai kārtībai, aizpildot un nosūtot pieteikuma anketu.

* Sagaidīt meistaru apstiprinājumu dalībai spēlē.

            Meistariem ir tiesības apstiprināt dalību spēlē saskaņā ar dalībnieka pieteikumu, vai arī apstiprināt dalību, norādot, ka spēlētājam jāizvēlas cita loma, vai arī neapstiprināt dalību spēlē (parasti tas notiek, ja spēlētājs kādā iepriekšējā spēlē rupji pārkāpis spēles noteikumus vai atteicies izpildīt meistaru norādījumus).

* Pēc apstiprināšanas dalībai spēlē izveidot savas lomas aprakstu – „leģendu”, kurā aprakstīt sava tēla īsu biogrāfiju, rakstura īpašības, īpašās ziņas par tēlu (sociālās, reliģiskās, politiskās nostādnes un attiecības ar citiem tēliem, tautām, reliģijām) un spēles mērķus, kā arī izvēlēties savai lomai piemītošās „mākas” no meistaru piedāvājā saraksta. Kad leģenda ir gatava – nosūtīt to kopā ar pieteikumu spēlei meistariem apstiprināšanai.

* Sagaidīt meistaru apstiprinājumu tēla leģendai.

            Meistariem ir tiesības apstiprināt dalībnieka leģendu negrozītu, vai arī norādīt, ka spēlētājam jāveic leģendā tie vai citi labojumi vai papildinājumi (šai gadījumā spēlētājam attiecīgi jāmaina leģendas teksts, un atkārtoti jānosūta to meistariem apstiprināšanai).

Sagatavošanās spēlei.

            Saņemot meistaru apstiprinājumu dalībai spēlē, spēlētājs gatavo (vai īrē) sava tēla tērpu un rekvizītus, atbilstoši meistaru norādītajam un leģendai.

            Gatavojoties spēlei ir vēlams saskaņot ar meistariem svarīgās tehniskās detaļas, piemēram, kā atrast poligonu un kā tur ērtāk nokļūt, pieteikt ēdināšanas pakalpojumus, un naktsmītni (vai atbilsošas telpas ārpusspēles zonā), u.t.t.

Kā notiek spēle.

            Spēlētāji ierodas poligonā laikus, pirms spēles sākuma, sagatavo spēlei savus atribūtus, privātās spēles zonas (ja spēlētājiem tādas ir), uzvelk tērpus, grimmējas.         

            Spēle sākas ar visu spēlētāju parādi, pēc kuras spēlētāji uzsāk spēles darbības, kuras noris bez pārtraukuma līdz spēles beigām.

            Spēles darbības notiek meistaru apzīmētā spēles zonā (telpas, teritorijas), kurā spēlētājiem visu spēles laiku bez pārtraukuma jānēsā spēles tērps, jālieto spēles atribūti, jārunā un jāuzvedas tikai un vienīgi atbilstoši spēlei un savai lomai. Jebkuras telpas un teritorijas, kas nav spēles zona ir ārpusspēles zona, kurā ir atļauts pilnībā vai daļēji novilkt spēles tērpu un uzvesties atbilstoši dzīves realitātei.

            Spēlei beidzoties, spēlētāji sanāk uz noslēguma parādi, pēc kuras kopīgi pārrunā spēles gaitu un interesantākos notikumus spēlē, dalās savās emocijās un iespaidos.

Kā uzvesties spēlē.

            Spēles gaitā spēlētāji izspēlē tēlu mijiedarbību sociālā atspēlē (saviesīgas sarunas, politiskas pārrunas, reliģiski disputi, tirdznieciski darījumi, slepenas vienošanās, u.t.t.), militārā mijiedarbībā (kaujas un zemju iekarošana, tēlu divkaujas, nodevīgi uzbrukumi, u.t.t.), reliģiskas darbības (rituāli, iniciācijas), maģiju un alķīmiju (noburšana un atburšana, amuletu, eliksīru, zāļu un indes izgatavošana, un lietošana, u.t.t.), ārstēšanu un dziedniecību, tirdzniecību, u.t.t.

            Spēles darbību jēga ir veidot spraigus un aizraujošus notikums, lai spēle būtu interesanta, un galvenais – sasniegt spēlētāja individuālos un kolektīvos spēles mērķus (kas norādīti leģendā).

            Izšķirošā nozīme spēlē ir spēlētāja paša iniciatīvai un aktivitātei. Pārējiem spēlētājiem nav pienākuma rūpēties par to, lai citiem spēle būtu interesanta un saturīga, spēle par tādu jāpadara pašam.

            Ja tomēr spēlētājs kādā situācijā nezin vai nesaprot kā rīkoties, vai vēlas vienkārši padarīt spēli spraigāku, vislabāk doties pēc padoma pie jebkura meistara. Tas vienmēr palīdz.

Izklaide.

            Spēles nopietnībā  un sarežģītajā gaitā vēlams tomēr neaizmirst, ka spēle ir arī izklaide. Ir labi spēlē veltīt pietiekoši daudz laika priekam un jautrībai. Varbūt ir vērts kādas spēles darbības veltīt tieši šim mērķim. Un arī kāda dzēriena glāze to noteikti veicinās…

Pieredze.

            Katra spēle dod to, ko dzīvē nav iespējams iegūt nekā citādi – personīgo pieredzi. Sajūtu pieredzi, emociju pieredzi, izpratni un zināšanas par cilvēka patieso dabu. Pieredze ir nepārvērtējams ieguvums.

            Ar katru jaunu spēli spēlētājs kļūst arī par pieredzējušāku lomu spēļu dalībnieku, spēles viņam kļūst arvien labāk izprotamas un līdz ar to arī interesantākas. Krājot pieredzi, iespējams panākt meistaru apstiprinājumu dalībai arvien nozīmīgākās un sarežģītākās lomās, visbeidzot godam sagaidot veterāna statusu. Tas ir tā vērts!

Tiksimies spēlē!

Jūsu, Homo Mobilis ©

Ja ir jautājumi - zvaniet +371 29122133 vai rakstiet ziņu zemāk!